Tātad vasara ir noslēgusies, bet īstam dārzkopim tas nav iemesls skumjām! Gluži otrādi — sākas vissvarīgākais posms sagatavošanās darbiem jaunajai sezonai. Un šodien es gribu pastāstīt, kāpēc tieši rudenī jāgatavo augsne stādiem un kā to pareizi darīt.
Zinu, daudzi dod priekšroku pavasarī iegādāties gatavu augsni veikalā. Bet ticiet manam pieredzei — sava, pareizi sagatavota augsne vienmēr ir labāka! Un šeit ir iemesls, kāpēc.
Kāpēc rudens ir labākais laiks?
Iedomājieties: agrais pavasaris, logi pilni ar stādiem, katra minūte ir svarīga… Un tad jūs saprotat, cik lieliski ir jau iepriekš sagatavota kvalitatīva augsne! Bet lieta nav tikai ērtībā.
Kad mēs rudens laikā sagatavojam augsni, mēs dodam tai laiku “nogatavoties”. Visi sastāvdaļu komponenti labi sapūst, noderīgās mikroorganismas sāk savu darbu, un ziemas sala dabiski dezinficē augsni, likvidējot kaitēkļus un kaites izraisītājus. Pavasarī mums ir patiesi dzīvīga, strukturēta augsne — ideāla mūsu stādu trauslajām saknītēm.
Kur un kādu augsni ņemt?
Tas, iespējams, ir vissvarīgākais jautājums. No tā, kur mēs ņemsim augsni, atkarīga visas mūsu nākotnes stādu veselība.
Es vienmēr ņemu augsni no dobēm, kur auga ķirbju dzimtas kultūras — cukini, gurķi, vai tur, kur bija pākšaugi — zirņi, pupas. Lieliska izvēle ir augsne no siltumnīcas, bet tikai tad, ja tur nav auguši tomāti vai pipari.
Nekādā gadījumā neņemiet augsni no nakteņu dzimtas augiem — tomātiem, pipariem, baklažāniem vai kartupeļiem. Šādā augsnē ir pārāk daudz kaites, kas kopīgas stādiem. Tāpat izvairieties no ziedu dobes augsnes un jo īpaši — no ceļa malām.
Ja ir iespēja, var izraut brīnišķīgu zālāja augsni pļavā vai mežā. Īpaši laba ir augsne no bērza vai liepas kokiem — tā ir vaļīga, barojoša un praktiski nesatur kaites.
Sagatavojam ideālu augsnes maisījumu
Stādiem patīk, ja augsne vienlaikus ir barojoša un vaļīga, labi caurlaidīga gan gaisam, gan ūdenim. Šādu līdzsvaru ir pavisam viegli sasniegt, ja zinām pareizo recepti.
Mūsu maisījuma pamatu (aptuveni 50–60%) veidos dārza vai zālāja augsne. Pievienojam aptuveni 20–30% vaļīguma nodrošinātāju — tas var būt upes smiltis, perlīts, vermikulīts vai labi sapūdušas skaidas. Un noslēdzošais pieskāriens — 20–30% barojošo komponentu: nogatavojies kūtsmēsli, komposts vai lapu augsne.
Lasi vēl: Visu ziemu tās krāju, un pēc tam netērēju ne centa mēslojumiem un ķīmijai: pārsteidzošs mandarīnu mizas pielietojums dārzā
Šeit ir mana gadu gaitā pārbaudītā recepte: 3 daļas dārza augsnes, 2 daļas kūtsmēsla un 0,5 daļas perlīta. Visu rūpīgi samaisa un liek izturīgos maisos.
Obligāts posms — dezinficēšana
Pat vislabākā augsne var saturēt nepatīkamas “pārsteigumus” – kaitēkļu kāpuri vai slimību sporas. Tāpēc dezinficēšana ir posms, ko nedrīkst izlaist.
Es dodu priekšroku visdabiskakajam vienkāršākajam veidam — sasalšanai. Maisus ar augsni iznesu salā (zem -10 °C) uz dažām dienām, pēc tam ienesu siltumā aptuveni uz nedēļu — lai pamostos visi izdzīvojušie kaitēkļi un nezāles — un tad atkal iznesu salā. Šo procedūru atkārtoju 2–3 reizes.
Var izmantot arī tvaicēšanu — augsni pārlej ar verdošu ūdeni, bet jāatceras, ka šādā veidā bojājas ne tikai kaitīgā, bet arī noderīgā mikroflora. Šādu augsni pēc tam vajadzēs “atdzīvināt”.
Neaizmirstam par mēslošanu!
Rudens ir ideālais laiks, lai sagatavotu arī dabīgos mēslojumus nākotnes stādiem. Es vienmēr savāku koka pelnus — glabāju slēgtos spaiņos sausā vietā. Pelni ir īsta kālija un fosfora noliktava augiem.
Tāpat savāku olu čaumalas — nomazgāju, labi izžāvēju un samaļu kafijas dzirnaviņās. Pavasarī tās būs lielisks kalcija avots un aizsardzība pret “melnās kājas” kaitēm. Un, protams, neizmetu sīpolu mizas — pavasarī no tām iegūs lielisku novārījumu laistīšanai un kaites profilaksei.
Glabāšana un turpmākie plāni
Visus sagatavotos maisījumus es glabāju šķūnītī — galvenais, lai vieta būtu aizsargāta no nokrišņiem. Var glabāt arī uz balkona, ja tāda iespēja ir.
Pavasarī man atliek tikai izņemt gatavo augsni, nedaudz to uzsildīt — un var sēt! Iedomājieties, cik daudz laika un nervu tas ietaupa pašā sezonas karstākajā laikā.
Lasi vēl: Stādu tomātus oktobrī, izmantojot sēju pirms ziemas: dīgtspēja 40–70% — pārbaudīts variants
Pamēģiniet šo metodi arī jūs! Tikai dažas stundas darba rudenī — un jūsu stādi nākamajā pavasarī augs kā no pūdera. Vai jūs arī sagatavojat augsni jau rudenī?
